Rīts

es pamostos. tas brīdis, kad saule tikko norietējusi. varbūt tā nemaz nav saule, bet Atums.*

laiks plūst abos virzienos. droši vien ir vakars un drīz satumsīs. varbūt ir rīts un sāksies diena. gara un jauka diena. ne tumša un salta nakts. gribu dienu.

ir jāceļas un jāiet. pietiek te gulēt meža vidū. ir jāpagūst iziet no šī meža, līdz pienāks nakts.

es atceros, ka man nav svara un es protu lidot. es klusi, bez skaņas paceļos virs koku galotnēm. mežs ir milzīgs, un tam neredz gala. uz kuru pusi? pie mana pleca maigi ar spārnu pieskaras neliels putns. šim putnam ir cilvēka galva. varbūt tas ir Ka. varbūt Ba.* es esmu! es esmu! es dzīvoju! es pieaugu spēkā!* vai tā ir Duata valsts?* vai laiks ir apstājies?

tas nemaz nav mežs. tas apakšā ir manas bērnības māju pagalms. droši vien tur mani gaida tētis un mamma. patīkami burbuļo skābeklis, kas plūst caur ūdens trauciņu. vai jūs mani dzirdat? nē, es jūs vēl nedzirdu. ļaujiet man vēl pagulēt.

svars ir atgriezies, un es vairs neprotu lidot. pamazām materializējas griesti, sienas un grīda, un nav vairs bērnības pagalma. būs drusku nepatīkami, mēs izņemsim caurulīti. aiz loga krēslo. pagājušas taču piecas stundas. drīz būs nakts. bet tā ir cita nakts. man tikko ir sākusies diena.

par 2019. gada 23. janvāri