Pieneņu vīns

bezvējš. pieneņu vīna skurbums.karsta vasaras diena. pie debesīm nav neviena mākonīša. asfaltētā iela ir pārvērtusies par smilšainu ceļu, kas tālumā ievijas mežā. tālums vēl ir tālu. pat nepamanīju, ka esmu jau izgājis no pilsētas. daudz ko jau vienmēr pamana tikai vēlāk. abās pusēs ceļam ir pieneņu pļava.

es esmu piekusis no garā ceļa un atlaižos zaļajā zālē starp pienenēm.

pienenes. piens. pienīgas govis. mātes piens. līnijas sākums. es neatceros līnijas sākumu. un kas bija pirms tā?īsais zeltaino pieneņu laiks. drīz jau vējš nesīs pa gaisu baltas pūkas. pienenes nosirmos. pienenes nemirst. paies aukstā ziema un pienenes atdzīvosies. pieneņu dzīve turpināsies mūžīgi. arī cilvēki nemirst. cilvēki tikai piedzimst. līnijas beigas. kas būs pēc tām? droši vien jauns sākums. neviens nekad neatminas ne sākumu, ne beigas. pieneņu piena sākumu un pieneņu pūku beigas. 

 es tūlīt atcerēšos kaut ko ļoti svarīgu. tev taču arī tā ir gadījies? tu ej, ej, nokļūsti nepazīstamā vietā, bet tā tev šķiet tik ļoti pazīstama. nu protams! atceros! šeit taču toreiz....

- un nekā.

atmiņas pagaist kā pieneņu pūkas. varbūt tā ir pat labāk, ja tev ir tikai šīs vasaras atmiņas. daudzu vasaru atmiņas pārklātu tevi kā pieneņu pūkas un tev būtu grūti elpot.

tāluma mežs vēl ir tālu. reiz mežs bija tuvu. taču tas bija naktī, sapnī, un sapnim beidzoties, beidzās arī nakts.

šajā pļavā laiks ir apstājies. kādreiz jau būs jāceļas un jāiet tālāk. taču, ja nav laika, nav jau arī nekāda kādreiz. starp pieneņu piena sākumu un pieneņu pūku beigām ir pieneņu vīna skurbums.

es esmu nedaudz noreibis no pieneņu vīna.

2019. gada 9. jūnijs